Trešdiena, 26. septembris
Šodien sveicam: Kurts, Knuts, Gundars
Kontaktinformācija

Ērgļu novada pašvaldība
Reģ.nr. 90002214379
Rīgas iela 10, Ērgļi, Ērgļu pagasts,
Ērgļu novads, LV-4840
Tālr./ fakss 64871231
E-pasts: ergli@ergli.lv

Meklēt ergli.lv
  Meklēt

ĒRGĻU VIDUSLAIKU PILSDRUPAS

     1341.gadā Engelberts fon Tīzenhauzens iesāka pils celtniecību, kura tika pabeigta 1397.gadā. Pilij bijusi taisnstūra forma. Pils iekšienē atradusies baznīca-kapella. Vārtu tornī, apaļā velvētā telpā, atradusies munīcijas noliktava. Iekļūšana pilī notikusi pa paceļamo tiltu. Pilij bijuši 4 torņi: apaļais, četrstūrainais, garais un vārtu tornis. Pils priekšā atradušās pirtis un ķieģeļu šķūņi, saimniecības ēkas.1577.gadā Ērgļu pils sagrauta.
     Pirms pusgadsimta vēl bijis redzams četrstūrains tornis ar maziem , iegareniem lodziņiem, tagad redzamas tikai drupas.

 

SKANSTES KALNS

     Atrodas Ērgļu centrā Ogres upes kreisajā krastā un tiek pieskaitīts vēlā dzelzs laikmeta 9.-12.gs. nocietinājumiem. Kalns ir 10m augsts, trīsstūra formā. Ir minējumi, ka uz tā stāvējusi izturīga kaujas pils.
     Ir ziņas, ka 1876.gadā divi vācu mācītāji un Ērgļu muižas pārvaldnieks kalnā veikuši izrakumus. Tur atrastas mītņu vietas, kur zeme satur ogles, kaulus, trauku gabaliņus un plīsušus akmeņus.
     Kad 20.gs.20.gados raka spēkstacijas kanālu, strādnieki atrada vecu būvju atliekas, aptēstus kokus, kas, šķietams, piederējuši kādiem tiltiem pār muklāju pilskalna dienvidu pakājē.
     Kalnam ir kultūrvēsturiskā nozīme. 1998.gadā tajā tika uzvilks Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs.
     Blakus kalnam 1924.gadā atklāja Ērgļu ūdens spēkstaciju, vienu no pirmajām Latvijā. Ar pārtraukumiem spēkstacija darbu atsāka 1997.gadā.
     2002.gadā Ērgļu spēkstacijai piešķirts Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs par Latvijas industriālā mantojuma - spēkstacijas saglabāšanu un izmantošanu.

 

BLAUMAŅA KAPSĒTA

     Galvenā ieeja kapsētā ir pretī rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa atdusas vietai, uz kuru ved 45 granīta pakāpieni.
     Kapsēta iedalās četrās daļās -
- zemnieku kapu daļas centrālajā vietā ir ievērojamā latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa (1863.-1908.) kaps. Kapa pieminekļa autors ir tēlnieks Burhards Dzenis. Piemineklis veidots no somu granīta un Braku laukakmens, uzstādīts 1923.gadā. Te ir ērglēniešu dzimtu apbedījumi, pie kuriem pieder Meņģeļu Jurjāni , te apglabāti ievērojami Ērgļu novada ļaudis: dzejnieks Jānis Grots (1901.-1968.), skolotājs Uldis Blaus (1917.-1989.), mākslinieks Ādolfs Lielais ( 1918.-1992.), u.c.
- Ērgļu muižnieku Tranzeju kapu daļā visvecākais apbedījums ir datēts ar 1818.gada 1.janvāri un pēdējais - 1881.gada 10.maiju. Te ir saglabājušās Tranzeju kapu septiņas pārsedzošās plāksnes.
-Vācu luteriskās draudzes kapi, kur glabāti vāci un nevāci, draudzes mācītāji, muižas ļaudis, saimnieki, atrodas kapsētas vidusdaļā. Vecākais apbedījums-Ērgļu-Ogres luteriskās draudzes mācītāja Andreja Kristofa Vīka ( 1723.-1775.) kaps.
- pareizticīgo kapu daļā, pretējā pusē Tranzeju dzimtas kapiem, nav saglabājusies neviena kapu kopiņa. Zem kokiem apaugušā uzkalniņā atrodas bijušās kapličas drupas.

 

JUMURDAS PILS AR PARKU

     Jumurdas muižas centrs uzskatāms par arhitektūras pieminekli kopumā kā sena apdzīvota vieta ar ļoti skaidru funkcionālu plānojumu. Arhitektūras pieminekļa kvalitāte atsevišķi piemīt pilij, parkam un ūdenssūkņa mājai. Arhitektūras un apbūves pieminekļa zonā kā neatdalāms ainavas elements ietilpināms ezers ar tā pretējo krastu. Parka novietojums ir tradicionāls – starp pili un ezeru.
     Jumurdas bijušajā muižas centrā patlaban saglabājies ļoti skaidrs struktūras apbūves plānojums, kura sākumi meklējami 18. un 19. gadsimta mijā. Pils, kurā pat virspusēji redzams vairāku pārbūvju pēdas (vismaz divas reizes pagājušā gadsimtā, pēc 1905.gada, kā arī vēlāk), ir samērā labā tehniskā stāvoklī.
     Jau 1523.gadā Jumurdas muiža bija Reinholda Tīzenhauzena īpašums. Zviedru laikā-17.gadsimtā, 18.gadsimta sākumā-Tīzenhauzeni muižu zaudēja, bet 1736.gadā dzimtas īpašumu atguva Tīzenhauzenu atvase Margareta Šarlote fon Ermes(dzimusi Tīzenhauzena).Vēlāk muižu mantoja viņas dēli.1784.gada 23.februārī to nopirka Rīgas vecākais Ādams Henrihs fon Grote.1852.gada 19.aprīlī Eduards fon Tranzē atpirka Jumurdas muižu savam vecākajam dēlam Alvilam fon Tranzē .No 1872.-1874.g.par Jumurdas muižas pārvaldnieku un mežkungu strādājis dzejnieks Andrejs Pumpurs.
     1905.gadā pils tika nopostīta.No 1906.līdz 1909.gadam tās īpašnieks bijis medicīnas doktors Reinholds Mihaels Liepiņš. Pils atjaunota 1907.gadā.
     Pēdējais īpašnieks bijis mežkungs Liberts, kas Jumurdā ieradies no Krievijas un atpircis no Reinholda Liepiņa daļu muižas.
     Pirmā pasaules kara laikā sarkanie strēlnieki pilī rīkojuši balles. Pēc kara te apmetušies bezpajumtnieki. Vēlāk pirmajā stāvā ierīkota pienotava, bet kopš 1929.gada, kā iepriekš minēts, nu jau 69 gadus pilī atradās Jumurdas pamatskola.
     Pašreiz Jumurdas bijušais muižas centrs atrodas Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.

 

STRŪVES MERIDIĀNA LOKA ĢEODĒZISKO UZMĒRĪJUMU PUNKTS „SESTUKALNS”

     Atrodas Sausnējas pagastā Morēnas paugura virsotnē 216,5 m virs jūras līmeņa. Morēnas pauguru mūsdienās sauc par Ziestu kalnu.
     Strūves ģeodēziskais loks ir definēts kā viena no metodēm Zemes izmēru un formas noteikšanai, izmērot triangulācijas loka garumu un meridiāna loka gala punktu astronomiskās koordinātas. Ģeodēziskais loks ir līnija, kas vērsta Ziemeļu – Dienvidu virzienā.
     Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde, kas stiepjas aptuveni pa 260 meridiānu no Hammerfestas apkārtnes mūsdienu Ziemeļnorvēģijā 2820 km virzienā uz dienvidiem līdz Izmailas pilsētas apkārtnei pie Melnās jūras. Meridiāna loka uzmērīšanas darbi tika veikti no 1816. gada līdz 1855. gadam F.G.V.Strūves vadībā.
     No Latvijas 16 Strūves ģeodēziskā loka punktiem, tikai divi –Sestukalns un Jēkabpils ir iekļauti Pasaules matojuma sarakstā un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

 

AKMEŅUPĪTES ŪDENSKRITUMS

     2000.gadā izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.
     Akmeņupīte ir Ogres labā krasta pieteka, tai ir liels relatīvais kritums – 70 m garā posmā tā nokrīt apmēram 10 m. Upītes gultne pilna lieliem apsūnojošiem akmeņiem ar bagātīgu sūnu floru. Akmeņupīte senāk saukta arī par Velna dzirnavām – Velns esot nesis akmeņus maisā lai kalnā taisītu dzirnavas, bet gaiļa pusnakts dziedājums to pārsteidzis, un akmeņu maiss pasprucis vaļā; tagad pavasaros palu ūdens krākdams iet pa akmeņiem kā pa dzirnavām.

 

 BRĀŽU KRĀCES

     Brāžu krāces izveidojušās posmā, kur Ogres upes gultne bagātīgi piepildījusies ar akmeņiem. Upei metot straujus līkumus, veidojušies stāvie krasti, kurus sauc par Sarkanajiem krastiem, jo tur atsedzas māli. Ogres upes ielejai kopumā raksturīga liela biotopu un sugu dažādība. Latvijas Dabas fonda pētījumu rezultātā šeit konstatēti astoņi ar likumu aizsargājami biotopi. Straujteces posmi upēs, ozolu, liepu, kļavu un gobu meži gravās un upes 45 grādu leņķa nogāzēs, ir aizsargājami visas Eiropas mērogā. Šeit ir lielākā īpaši aizsargājamo augu – lakšu atradne Ogres upes ielejā.
     2000.gadā izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.

 

VECOGRES HES

     „Emmas dzirnavas”, Sausnējas pagasts, Ērgļu novads, LV-4841
    Šobrīd Vecogres HES, bet vēsturiski pirmie dati par „Emmas dzirnavām” minēti ap 1730.gadu saistībā ar „Ozolmuižas” muižas dzirnavām. 19.gs. sākumā dzirnavas, visai nolaistā stāvoklī, mantojusi Erhardu dzimta. Dzirnavas atjaunotas un līdz otrajam pasaules karam tur darbojies gateris, vilnas pārstrāde un notikusi graudu malšana ar visiem gaņģiem. Kara sākumā dzirnavas daļēji izpostītas. Vācu laikā darbība atjaunojusies.
     Pēc kara dzirnavas denacionalizētas un tur darbojies Ērgļu rūpkombināta cehs ar vilnas pārstrādi. 1958.gadā dzirnavu ēkas nodotas Latvenergo pārziņā, un atsevišķā ēkā darbinātas 2 turbīnas, bet bijušajā dzirnavu ēkā izveidota atpūtas bāze. 60.gados, likvidējoties mazajiem HES, arī Emmas dzirnavas beidza veikt elektrības ražošanu un palika vairs tikai kā atpūtas bāze.
     90.gados, atgūstot īpašumu atpakaļ, Erhardu dzimta veikusi mazā HES atjaunošanas darbus un 1996.gadā darbu sāk divas turbīnas. Trešā turbīna savu darbību uzsāk 2004.gadā.
     Pašreiz, nomainoties īpašniekiem, baļķu dambis ir nomainīts ar metāla konstrukcijām, uzstādītas lampas, lai darbu varētu veikt arī naktīs. Un turbīnas darbojās atkarībā no ūdens daudzuma Ogres upē….

 

VELNA KLĒPIS

     Uz Nāružiņas upītes šajā vietā redzams lielu akmeņu krāvums gandrīz kilometra garumā. Vasarās ūdens tek akmeņiem pa apakšu, bet pavasaros pa akmeņiem griežas baltas putas. Teika stāsta, ka vecos laikos kāds zvejnieks ietaisījis upītē taci un licis tīklus. Tad sakūris uguni un cepis zivis. Pienācis Velns un prasījis, lai dodot šim arī. Zvejnieks nav devis. Tad velns sadusmojies: "Aizbēršu upi ar akmeņiem, lai ūdeņi atgriežas atpakaļ purvos". Pirms zvejnieks paspējis ko bilst, akmeņi sākuši birt kā krusa. Akmeņi melnā krāsā un Dabas muzeja speciālisti uzskata, ka upītes ūdenī ir daudz mangāna.
     Apkārtnē vērojami interesanti dabas veidojumi, reti sastopami augi.Tepat netālu vērojams īpatns izaugums uz bērza, (varbūt tā ir velns acs?), bet tālāk uz kāda no ozoliem ļoti reti sastopams ķērpis.

 

PALŠU PURVS

     Dabas liegums izveidots 1996.gadā. Daļa purva nosusināta, notiek frēzkūdras ieguve. Purva botāniskais sastāvs nav līdzīgs citiem Latvijas Austrumu daļas purviem. Purvā aug īpaši aizsargājamais augs – rūsganā melncere, kas parasti atrodama Piejūras zemienē. Bioloģiskās daudzveidības ziņā liela vērtība ir vaļējā ūdens ieplakām purvā, kas ir nozīmīgas bezmugurkaulniekiem un putniem. 
 

PIEMIŅAS VIETAS

     Piemiņas akmens politiski represētiem novadniekiem 1940.-1988.
     Piemiņas vieta 1919.gada 23.maijā kritušiem zaļajiem partizāniem.
     Burtnieku skolas piemiņas vieta.
     Vēsturiskā Ērgļu kultūras un izglītības centra piemiņas vieta Gaiļakalnā.
     Piemiņas vieta kritušajiem karavīriem.
     Piemiņas akmens represētajiem liepkalniešiem un sausnējiešiem, 1942.-1956.
     Rakstnieces Ilzes Kalnāres kaps Vējavas kapos.  

 


 

 

     Septembris 2018     
12
34567 8 9
1011121314 1516
17181920 212223
24 25 26 2728 29 30
ĒRGĻU NOVADA KARTE



DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

Ērgļu novada pašvaldība,
Rīgas iela 10, Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads, LV-4840,
tālr./fakss 64871231
(c) 2018 Ērgļu novada dome


Izstrādāts : DirectHit