
Vidzemes reģionālās iestādes Madonas nodaļa informē
Kā zināms, daudzas fiziskās personas gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, bet ne visi ir informēti, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka no šiem ienākumiem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Šobrīd fiziskai personai ir iespējams izvēlēties kā nomaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli no ienākuma, kas gūts no ogošanas, sēņošanas un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas:
1) ja fiziskā persona nodod juridiskai personai šo savākto savvaļas produkciju, tad juridiskā persona pirms ienākuma izmaksas ietur 26 procentus iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita izdevumus, piemērojot izdevumu normu 60 procentu apmērā no izmaksājamās summas (t.i. ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentiem apliek 40 procentus no gūtajiem ienākumiem);
2) ja fiziskā persona izvēlās pati tirgot savākto savvaļas produkciju, iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju līdz nākošā gada 1.aprīlim (par 2010.gadā gūtajiem ienākumiem ne vēlāk kā 2011.gada 1.aprīlī). Arī šajā gadījumā tiek piemērota izdevumu norma 60 procentu apmērā;
3) sākot no 2010.gada 1.janvāra fiziskām personām pastāv vēl viena iespēja. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1646 „Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri”, maksāt patentmaksu par tirdzniecībai paredzētajām savāktajām dabas veltēm (par savvaļas sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanu mežos un pļavās 30 latu mēnesī). Šajā gadījumā fiziskā persona, kura vēlas maksāt patentmaksu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā „Reģistrācijas iesniegumu patentmaksas veikšanai” ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms vēlamā patentmaksas piemērošanas datuma un divu darbdienu laikā samaksā patentmaksu par visu iesniegumā norādīto termiņu. Patentmaksu maksā par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Turklāt, persona, kura ir izvēlējusies maksāt patentmaksu ir sociāli apdrošināma persona, jo no mēneša patentmaksas 67 procenti tiek ieskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, bet 33 procenti – maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā. Papildus iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek aprēķināts.
Līga Īvāne
VID Vidzemes nodokļu un muitas administrācijas Madonas nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļas priekšniece
Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Saskaņā ar 2009.gada 11.decembra grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", sākot ar 2010.gada 1.janvāri summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, izņēmums ir pārejas noteikumu 54.punktā noteiktais, ka vienoto platību maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009.gadu kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts auksaimniecībai un lauku attīstībai, bet izmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, nav ekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā.
Informējam, ka attiecībā uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas oteikumu 54.punkta piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā nodokļu pārvalde ir saņēmusi un dara zināmu Finanšu ministrijas viedokli.
Ņemot vērā, ka ar 2010.gadu ir mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas ārtība visām nodokļu maksātāja saņemtajām summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku ttīstībai, var uzskatīt, ka visām summām, kuras piešķirtas par 2009.gadu, bet zmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, ir piemērojama vienāda kārtība atbilstoši ikuma pārejas noteikumu 54.punktam.
Savukārt, turpmāk saņemot summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un neattiecas uz 2009.gadu, ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
****************************
Par iedzīvotāju deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniegšanu
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka, sākot ar šī gada 1. janvāri, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekams fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma. To paredz 2009. gada 1. decembrī veiktie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti.
Tādējādi personām, kuru ienākumi no kapitāla pieauguma mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla.
Savukārt tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējais ienākums no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 500 latiem (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.
Aprēķinātā nodokļa summa valsts budžetā jāiemaksā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas.
VID atgādina, ka kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta 2. daļas izpratnē kapitāla aktīvi ir:
• akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
• ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
• parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
• nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
• uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
• intelektuālā īpašuma objekti.
Veidlapa „Deklarācija par ienākumu no kapitāla” ir pieejama VID mājas lapā www.vid.gov.lv sadaļā Nodokļi /Iedzīvotāju ienākuma nodoklis /Veidlapas un iesniegumi, bet Ministru kabineta 28.12.2009. noteikumi Nr.1660 „Noteikumi par iedzīvotāju deklarāciju par ienākumu no kapitāla un tās aizpildīšanas kārtību” pieejami VID mājas lapā www.vid.gov.lv sadaļā Nodokļi / Iedzīvotāju ienākuma nodoklis / Tiesību akti.
************************
Papildus informāciju Jūs variet saņemt VID Vidzemes reģionālās iestādes Madonas nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļā vai pa telefonu- 64807352. *************
par gada pārskatu iesniegšanu
Par 2009.gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu fiziskajām personām, kurām saskaņā ar Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likumu atmaksā 2009.gadā ieturēto (nesaņemto) pensijas daļu
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka Saeima 2010.gada 21.janvārī pieņēma Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likumu, kas publicēts 2010.gada 29.janvāra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.16 (4207) un stājas spēkā ar 2010.gada 30.janvāri.
***************************
Atgādinām, ka Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc nodokļu maksātāja deklarētās dzīvesvietas.
2009.gadā VID vairs nenodrošina ar Gada ienākumu deklarācijas veidlapām, tāpēc, papildus, informējam, ka veidlapas ir jāiegādājas veikalā vai jāizprintē no VID mājas lapas www.vid.gov.lv sadaļā veidlapas (zem iedzīvotāju ienākuma nodokļa).
Informāciju par Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtību Jūs variet saņemt VID Vidzemes reģionālās iestādes Madonas nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļā – Madonā, Raiņa ielā 3, vai pa tālruni- 64807352.
*****************************
PAR ZIŅU KODU PIEMĒROŠANU UN TO PRECĪZAS AIZPILDĪŠANAS SVARĪGUMU VALSTS SOCIĀLO PABALSTU PIEŠĶIRŠANAI
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumos Nr.942 „Ziņas par darba ņēmējiem” minētos ziņu kodus izmanto valsts sociālo pabalstu piešķiršanai, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai darba devēji pareizi uzrādītu ziņu kodus par darba ņēmēju atbrīvošanu no darba. Turklāt, ziņu kodu precizēšana ir atļauta tikai atsevišķos gadījumos- saskaņā ar tiesas spriedumu vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pieņemtu pārvaldes lēmumu, ko nosaka Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumi Nr.942 10.punkts.
Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”13.pantā ir noteikts, ka personai, kura par bezdarbnieku kļuvusi pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma vai sakarā ar pārkāpumu, bezdarbnieka pabalstu piešķir ne ātrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Minētais nosacījums ir ļoti būtisks cilvēkam, kurš zaudējis darbu un nonācis bezdarbnieka rindās.
Ja „Ziņās par darba ņēmējiem” par darba ņēmēja statusa zaudēšanu būs atzīmēts ziņu kods „21”-darba ņēmēja statusa zaudēšana, pamatojoties uz darba ņēmēja uzteikumu vai „22”- darba ņēmēja statusa zaudēšana sakarā ar darba ņēmēja pārkāpumu normatīvajos aktos, kuros noteikta personu atbrīvošana no darba, noteiktajos gadījumos, bezdarbnieka pabalstu atbrīvotajam darbiniekam varēs piešķirt ne ātrāk kā 2 mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, bet nevis no pabalsta pieprasīšanas dienas.
Ja „Ziņās par darba ņēmējiem” par darba ņēmēja statusa zaudēšanu būs atzīmēts ziņu kods „25”-darba ņēmēja statusa zaudēšana citos gadījumos, bezdarbnieka pabalstu varēs piešķirt no pabalsta pieprasīšanas dienas.
Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”8.pants nosaka, ka sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar darba devēja likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba.
Lai minētajā gadījumā sievietei būtu tiesības uz maternitātes pabalstu, darba devējam kā atbrīvošanas iemesls ir jānorāda ziņu kods „23”- darba ņēmēja statusa zaudēšana sakarā ar darba devēja likvidāciju.
Likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu darbā un arodslimībām”20.panta 3.daļas 2.punkts nosaka tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar konstatēto arodslimību vai kad pirms šīs arodslimības konstatēšanas iestājusies pārejoša darba nespēja, tādēļ ir būtiski, lai darba devējs kā atbrīvošanas iemeslu norādītu ziņu kodu „24”- darba ņēmēja statusa zaudēšana sakarā ar nespēju veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ.
Pārējos darba ņēmēja atbrīvošanas gadījumos, kuri nav norādīti minēto Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumu Nr.942 1.pielikumā „Ziņas par darba ņēmējiem”, piemēro ziņu kodu „25” ”-darba ņēmēja statusa zaudēšana citos gadījumos.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informācija par „40”(darba ņēmējam ir piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums), „41”( darba ņēmējam ir beidzies bērna kopšanas atvaļinājums), „ 50”(darba ņēmējam ir piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas) un „51”(darba ņēmējam ir beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas) ziņu kodiem ir nepieciešama, lai aprēķinātu vidējo iemaksu algu maternitātes, paternitātes, slimības, apbedīšanas un bezdarbnieka pabalsts apmēra noteikšanai saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un likumu „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”.
********************************
PAR ALGAS NODOKĻU GRĀMATIŅĀM
Saskaņā ar 2008.gada 6.oktobrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.818 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumos Nr.222 „Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļu grāmatiņa”” (turpmāk-noteikumi), sākot ar 2009.gada 1.jūliju algas nodokļa grāmatiņas izsniegs tikai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk-VID) teritoriālā iestāde pēc nodokļa maksātāja dzīvesvietas, nevis pagasta pašvaldības pārvaldes institūcija.

